Uzņēmumu minibudžeta starošana ar Rīgu.

Labaprece.lv starošanas izmaksas:

Kartona kastes 12 gab. ap 3Ls
Svecītes 50 gab. iepakojums ap 2LS
Rezultāts: Pieteikts Staro Rīga - Staro arī Tu 2011

Media Art Ministry starošana:
Reklāmas baneris ( jau bija uzdrukāts) ap 25ls
Fosfora krāsa virs 5ls
Rezultāts: Pieteikts Staro Rīga - Staro arī Tu 2011

Laba doma, švaks iznākums. Jeb Nacionālā Čipēto Dzīvnieku Reģistra čušs.

 Ar kaut ko ir jāsāk un šoreiz esmu nolēmis sākt ar stāstu par To, kādēļ, kas un kā Nacionālo Čipēto Dzīvnieku Reģistru veidoja un kādēļ neko neizveidoja. Sakara ar to, ka esmu biki darbos iekritis, bet ko uzrakstīt prasās, rakstu veidošu vairākās daļās.

1.Daļa.
Kā radās ideja. 
2008. gadā, netālu no Rīgas pazuda suns. Feins draudzīgs labradors. Suns aizdraudzējās tik tālu, ka nu jau 3 dienu nebija ieradies mājas. Protams jau sen bija pārņēmusi manāma panika, bet mierinājums bija doma, ka suņuks mazs būdams bija čipēts. Tad taču to atrodot uzreiz veterinārārsts varēs noteikt kam šis pieder. Bet ne vella... Izrādās, ka tajā laikā par datubāzi tikai sapņoja ministru kabineta darboņi. Kamēr pārējā Eiropa jau sen sev tādas bija ieviesusi, nodrošinot šādu ceļotāju veiksmīgu mājas atgriešanu. Par veiksmi klaiņotājs bija pamanīts netālu no "Zaļā dārza" tirdzniecības placī un atgriezts mājās. Tika iztaujāti vetārsti, vetārstu biedrība par to, kas notiek un kādēļ nav datubāzes. Skaidrojums bija vienkāršs, ka valstij nav naudas. Nu tas protams nav nekāds jaunums, ka naudas trūkst, tādēļ aprunājoties ar draugiem, paziņām tika nolemts šādu datubāzi izveidot pašiem.
2.Daļa.
Datubāzes tapšanas skarbais ceļš.
No idejas līdz reālai specifikācijas darbu uzsākšanai pagāja  gads. 2009. gadā sākas specifikācijas rakstīšana, konsultēšanās ar vetārstiem, cīņas ar Latvijas vetārstu biedrības vadītāju, jo viņa bija nolēmusi, ka iespējams veidošot paši. Ideja visā visumā bija pozitīva. Apvienot vajadzīgo ar izdevīgo. Visas puses atdzina, ka vajag veidot datubāzi lai pasargātu dzīvniekus un dzīvnieku īpašnieku  bija gatavi par to maksāt. Tātad veidojas lieliska augsne biznesam. Viss ritēja ļoti jauki, līdz brīdim kad sākās projekta programmēšana. Šeit sākās pigori. Tika atrasts programmētājs, kuram ikdienas sauklis bija: Visu varu, būs gatavs pēc nedēļas. Nesanāca... Atradām citu, šis taisīja, taisīja līdz apt...  Atkal nekā... Tā nu pagāja vesels gads. 2010. gadā svinīgi atklājām datubāzi. Ministru kabinets bija izdevis īpašus noteikumus kādai būtu jābūt reģistrācijai valsts veidotā datubāzē, ja gadījumā tāda būtu. Šaize sākās ar to, ka nez kādēļ tika izdomāts, ka Nacionala Čipeto Dzīvnieku Reģistra datubāzē var reģistrēties arī tikai tā. Tā nu kamēr tika kārtots viss lai varētu uzsākt reģistrāciju caur vetārstiem, cilvēki tika kurināti. Atbalsts tika saņemts liels un interese bija. Mārketinga aktivitātes, katastrofāla finansējuma trūkuma dēļ tika veiktas tikai divas http://www.draugiem.lv/www.dzivniekuregistrs.lv/  un @Dzivniekuregistrs twitter konts.
3.Daļa.
Kādēļ datubāze vairs nav atrodama?
2011. gadā ap jūliju tika paziņots, ka valsts tomēr ir atradusi 100 tūkstošus datubāzes izveidei.Sīkāk .
 Pēc šādas informācijas, protams tika nolemts ar valsti nekonkurēt. Tādēļ lapa šobrīd no interneta ir izņemta.
Bet nebēdājiet ne nieka, lapu ir plānots pārveidot, pielāgot citām vajadzībām un laist atkal vaļā. Domājams, ka reģistrēšanās arī būs jaunajā lapā, bet to varēs izdarīt paši saimnieki un tas netiks uzskatīts, kā juridisks pierādījums uz dzīvnieka īpašumtiesībām. Vēl jāatrod tik sadarbības partneri! :)
Secinājumi.
1.  Nevajag līst tiešā valsts darbu lauciņā. Tas nav valstij vajadzīgs.
2. Ko privātais sektors izdara par pāris tūkstošiem, valsts sektors par simtiem tūkstošu...
3. Ja ir vajadzīgs programmētājs, ņemam tikai profesionāli. Studenti, un varu, varu kontingents visu nočakarēs...
4.Jebkuru neveiksmīgu projektu var pārstrādāt un mēģināt bīdīt no jauna.